Laikam kārtējo reizi pārsteidzos. Tā sapriecājos, ka “kaut kas ir”, ka izrādās – nekā jau nav. Bet ko gan es iedomājos? Tā taču esmu es! Es!
Un pirmo reizi mūžā man ir piemeties stress par naudu. Es negribu, negribu, negribu neko rēķināt un plānot, man tādus rāmjus neizturēt…
Nakamnedēļa būs traka darba ziņā, mēģināšu izdzīvot. Friziera jautājums aktuāls, bet friziera nav, vajag ātri… Ehh. Vispār gribas sarintināties kamoliņā un paskumt. Atkal bēdīgi, labi tomēr, ka rīt tas treniņš, nāks par labu.

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

4 responses to “

  1. Saritināšanās kamoliņā un paskumšana ir aktuāla tēma arī man, bet īsti nezinu kas vairāk pie vainas – dzīve, pati vai rudens…

  2. harietapotter

    Labi teikts, lieliski 😀 Un, jā, līdz vakaram 😉

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: