tā bāka

Ir viena grāmata, kura mani savulaik uzrunāja tajā ziņā, ka tās galvenais varonis vienkārši pazuda no savas ģimenes, ja godīgi, neatceros gandrīz vairs neko no tās grāmatas, bet šī ideja pašlaik atkal ir vilinoša, pat vairs ne vilinoša, vienkārši nepieciešama, jo laikam jau tā ir patiesība, ka visu nevar dabūt, visu nevar nokārtot, lai arī kopumā tas ir ļoti skumji. Cilvēki ļoti tieši un neapdomīgi pauž savus viedokļus un savas izvēles un uzskatus bez aiztures attiecina uz citiem cilvēkiem, it kā mums visiem viss būtu vienādi pašsaprotams, vienādi uztverams. Nē, pasaule ir tik daudzveidīga, tik pretrunīga un tik sarežģīta, ka ir cilvēki, kuri vēlas dzīvot savu personīgo, sarežģīto, nesaprotamo dzīvi bez iejaukšanās no ārienes, bez uzskata, kā būtu “labāk” un “pareizāk”. Es priecātos nezināt šos viedokļus, varbūt tad būtu vieglāk un patīkamāk… Jebkurā gadījumā šī situācija, šī spiediena sajūta, ka jāatbilst kaut kam, kas tu neesi, nomāc. Varbūt viss tiešām nokārtosies pats no sevis kaut kad, bet tikpat labi man vienkārši apniks. Un varbūt reizi par visām reizēm mūžā man ir sajūta, ka ir, kur iet. Kā rakstīja Juris Kronbergs, gaisma nāks, tā nāks no bākas.

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: