angīnas nedēļa(s)

viss sākās ar kārtējo briesmīgo vilšanos medicīnas sistēmā, kura pazemo ar to, ka nekad nezini, vai tas, kas tev kaiš, ir uzskatāms par tik nozīmīgu, lai dotos pie ārsta un galu galā tērētu milzu naudas, vai nav, turklāt ģimenes ārstam kopumā ir tik ļoti vienalga, ka pie viņa tikšanās jāgaida nedēļu

Stradiņos gan reģistratūrās strādā miesnieki (kas vispār pēdējā laikā notiek ar apkalpojošo personālu? lielākoties pilnīgi neizturama saskarsme), bet ārste izrādījās laba, un tā nu jāguļ mājās (nekādi nesaprotu, vai prieks par to būtu uzskatāms par ķecerību?)

darbā iešu tikai nākamnceturtdien, priekšnieks gribēs pagarināt līgumu, kas, no vienas puses, ir labi naudas dēļ, no otras puses, nekādas pārmaiņas un izaugsmi nesola; varbūt viss ir tieši tik labi, cik labi ir

man šķiet, ka visa problēma slēpjas kritiskās domāšanas iztrūkumā  informācija, kas tiek pasniegta, jāfiltrē un jāizvērtē, nevis akli jāpieņem kā dogma, un vienmēr jāuzmanās no tā, kas patīk VISIEM, plus jāpiesargājas no tādiem cilvēkiem, kuriem par visu ir viedoklis – tas nav iespējams un tā nemēdz būt; visā tajā nav ne kripatas kritiskās domāšanas, un, ja tās nav, tad arī nav vērts tērēt savu laiku

visādā ziņā viss būtu labi, ja kaklu negrieztu kā ar žiletēm

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: