labrīt, mīlulīt*

ir divi stāvokļi vai situācijas, kad jūtos ārkārtīgi laimīga; ja nevaru dabūt to vienu, es eju iepirkties, un tad es esmu tiešām, tiešām, tiešām priecīga; nē, es nekad nevarētu būt bagāta, jo, ja man būtu daudz naudas, es to varētu iztērēt uzreiz vienā mirklī –

drēbēs,

kosmētikā,

drēbēs,

kosmētikā,

filca lācīšos un zaķīšos,

grāmatās,

baleta un teātra biļetēs,

operā,

restorānos,

zooveikalos

un vēl arī tas – neļaut nevienam, pat tam, kuru mīli, noteikt, kad justies vai nejusties labi, ja viņš nespēj pats sagādāt šo sajūtu; varbūt par daudz sagaidām no otra cilvēka un par maz no sevis, un kā teica Betmens vai kāds cits “Betmenā”, cilvēku raksturo nevis viņa iekšējā būtība, bet viņa darbi, tāpēc es daru kā vienmēr tikai to, kas nav pretrunā ar manu sirdsapziņu, taču neļaušu sev nodarīt pāri, kamēr vien tiešām to ļaušu, ja vajadzēs, jo tāpat kāds kaut kad nodarīs pāri, agri vai vēlu tas notiks, bet mana laime šodien ir nopirkta veikalos, un es tiešām nezinu, vai drīkst teikt, ka laimi nevar nopirkt, varbūt nevar nopirkt ilgstošu laimi, bet vai laime maz mēdz būt ilgstoša? gudrie tak saka, laime ir mazos mirkļos utt.

es gribētu teikt, ka manī ir daudz spēka, bet nav, un to jau es esmu attiecīgi teikusi – man vajag, lai ik pa laikam velk mani; jo vairāk es strādāšu, jo biežāk varēšu vilkt sevi pati ar veikalu starpniecību – jā, jā, man arī ir kāda atkarība, kurš nav grēkojis, lai pirmais met ar akmeni

*citēju Gaujartu, protams

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: