Cojs dzīvs un citas nepārprotamas lietas

vakar biju dīvainā koncertā, kurā negaidīti dzīvajā dzirdēju vienu no iemīļotām grupām – Nautilus Pompilius; piedevām vēl bija Zemfira, bet neatstāja tik spēcīgu iespaidu – drīzāk tāds viegls deserts; pirmoreiz pabiju Ogres estrādē, kas nemaz tik slikta nebija, braucu ar bezmaksas autobusu un pirmoreiz mūžā naktī ar bezmaksas vilcienu, redzēju zibeni, bet negaisā netiku

šodien sveicu J. dzimšanas dienā, lielisks vakars, man radās viena ideja, bet es nezinu, vai varēšu to īstenot, un vēl ir tāda neliela nostalģija pēc kaut kā, ko nav iespējams nosaukt vārdos, iespējams, pēc pilnības sajūtas, pēc pilnīgas piepildītības, taču tajā pašā laikā – tā ir šeit un tagad, iespēja to visu vēl sasniegt

un varbūt man vajadzētu vairāk draugu vai kaut ko tamlīdzīgu, nezinu, bet… es vēl pagaidīšu, varbūt viņi tomēr kaut kur šajā pasaulē ir

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: