rudens

vēls vakar es no visas sirds un godaprāta teiktu, ka nav iespējams, ka vakara beidzas vienā dienā, tūlīt un tagad, bet šodien vasara ir beigusies, un laikam pirmo reizi mēneša laikā ir jāaizver logs

pēkšņi viss ir citādi, vasaras ēdienkarte izskatās neiederīgi, neko-siltu-treknu-gatavotu-negribas laiks pagāja dažos mirkļos, ledusskapī pilnīgi svešādi stāv pusēsts arbūzs un padzerta pudele piena, vēl nezina, ka tagad būs tējas laiks un arbūzs ir par aukstu un atsvaidzinošu, tā vietā labāk kādu šokolādes konfekti; jāiet uz veikalu domāt, ko ēst rudenī, esmu aizmirsusi, ko cilvēki ēd rudenī

drēbes, tikko tikai vasaras drēbes bija ieguvušas savu nozīmi, nu jau atkal jādomā, ko vilkt, jo arī to es esmu aizmirsusi, domājot, ka nevar taču vasara beigties vienā dienā

un es īsti nezinu, kas esmu tagad, kad mainās laiks, kad viss mainās, varbūt esmu tā pati, kas biju, bet varbūt jau rīt būšu cita un attapšos pilsētā, kurā var aizklīst garās pastaigās, nokļūstot vietās, kur nekad nav būts, lai arī tur ir dzīvots ilgu laiku, varbūt tur dzīvos cilvēki, kas sapratīs un pieņems, varbūt 

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: