just/kastaņi

tumblrā izlasīju vienu atbildi uz jautājumu, kas skanēja apmēram tā: kā atrast sevi/savu ceļu šajā pasaulē; atbilde bija reāli forša: nevajag neko atrast, vajag just konkrēto mirkli un rīkoties atbilstoši sajūtām. tā laikam ir Visuma atbilde uz būtiskāko jautājumu, skaidrākais, kas jebkad iegūts, jo:

  1. skola: es jutu, ka vajag iet prom, bet tā neizdarīju, jo domāju, ka tas ir mans atrastais ceļš – varbūt nav, un es vēl neesmu brīva;
  2. manī iekšā: es jūtu, ka pašlaik nemaz nezinu, kas ir pareizi/nepareizi, tāpēc jāpaliek mierā;
  3. darbs: ja es jutīšu, ka viņiem tur kaut kas neiet lāgā, es tur nepalikšu, pateikšu, ko domāju.

dīvainā sajūta, kas pārņēma šoruden, bija nepieciešamība lasīt kastaņus, vienkārši dabūt kastaņus, daudz, un es dabūju – veselu maisu, man ir kastaņi, un man šķiet, ka caur tiem rudens man ir noticis, ka es atradu un paņēmu sev rudens sajūtu, un tik milzīgus zosu kāšus es nekad, nekad nebiju redzējusi, tie visi augstu gaisā sarunājās ar rudeni, bet varbūt tas bija vilks, kurš savā pelēkumā bija visa sākums. un gals

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: