bēres

viss pagāja salīdzinoši mierīgi, izvadītājs bija korekts un racionāls, tāpēc visu pasākumu bija vieglāk pārdzīvot, un labi, ka A. bija pat ļoti mierīga, teica, ka vairs nav spēka pārdzīvot un krist izmisumā, turklāt nebijām tikušās ļoti ilgi, sanāca tāds kā tikšanās prieks bēdās, un visi tik jauki un sirsnīgi, lai gan gadi pagājuši kopš skolas un vasarām lieliskākajām lauku mājā, kurā esmu bijusi

šodien gan nezin kāpēc neiziet no prāta nedz bēres, nedz domas par E. un tādu šausmīgu dzīves sākumu ne tikai viņam, bet arī A., jo tikai tagad jau tā dzīve sākas… atkal daudz par to domāju, smagi un skumji

un, ja man ir smagi un skumji, nevaru pat iedomāties, kā jūtas ģimene

kā vienmēr – dzīvot izrādās smagāk par visu

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: