domas

Kārveram tagad ir pieredze. Un viņam vēl ir laiks to likt lietā, sākt jaunu dzīvi. Viņš zināja, ka nepieļaus tās pašas kļūdas. Bet viņš šaubījās, vai otra dzīve pati par sevi jau nav kļūda. Viņš bija viens, vientuļš. Viņš bažījās, ka šī jau varētu būt tā otrā dzīve. (..) Bija brīži, kad viņš baidījās no sevis, kad nekur nekas viņam nevedas – rakstīt viņš nespēja un darīt ko citu arī ne, jo bija pārņemts ar tukšumu un izmisuma pilnām ilgām pēc sajūtas, ka ir kādam vajadzīgs. (..) Viņš ilgojās pēc kāda, kura klātbūtni just, ko guļot cieši apķert ap vidukli, un just šampūna smaržu uz gludās ādas. Viņš iedomājās bezvārdu līdzāsbūšanu, kas piepilda nevis ar vārdiem, bet ar tuvumu.

/I. Žolude “Ceļš”, “Stāsti”/

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: