iemesli

iemesli, kāpēc ir iespējams uztaisīt pašnāvību, top arvien skaidrāki:

  • tu esi viens pats neatkarīgi no tā, ka apkārt ir cilvēki;
  • ar lielu daļu nav iespējams atklāti runāt;
  • cilvēki vispār neprot sarunāties – tiklīdz ieminies kaut ko par sevi, viņi pārmetas uz sevi un saka, cik grūti ir viņiem, un vairs negribas īpaši turpināt, vai arī sarunu pārtrauc sarunbiedrs, jo tu viņu īpaši neinteresē;
  • un arī tas, ka nepietiek aprunāties tikai vienu reizi, bet katram ir savas rūpes, un kurš gan gribēs tērēt savu laiku, piemēram, katru vakaru?
  • nevienam nav īsti skaidrs, ko varētu ieteikt un kā palīdzēt – visbiežāk sanāk tā – ja tev ir slikti, jo nevari atrast darbu, iesaka tomēr atrast darbu (šis man īpaši patīk)
  • bet neviens nav vainīgs, jo tu pats nemaz nevari izstāstīt, kā jūties, kāpēc utt. – nav vārdu, spēka vai tas ir par grūtu;
  • respektīvi, komunikācijā ir kaut kas nepārvarams, un dažreiz vienkārši pietrūkst kaut kā tāda, ko tikai reti kurš spēj sniegt, un tas arī ir galvenais izmisuma iemesls (novēroju divus izmisuma veidus – viens, kad izmisums rodas no iekšējā tukšumu un prasības to aizpildīt ar ko tādu, ko nav iespējams iegūt; otrs – izmisums no iekšējas pārpilnības, kad ir tik daudz kaut kā iekšā, bet nav, kam to atdot)

 

 

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

17 responses to “iemesli

  1. Jaa, taa patieshaam ir. Vai ir risinaajums? Man dazreiz liekas, ka ir, bet pa lielam – ka nav.

    • autorsanonims

      Es nezinu. Esot situācijās, kad esmu domājusi un domāju par pašnāvību (varbūt pat pārāk daudz), es risinājumu neredzu. Bet tas ir sliktās dienās. Labās dienās risinājumu ir daudz.

  2. Taa sajuuta, ka citas izejas vai risinaajuma nav, ir apdullinosha. Tik apdullinosha, ka nekaadas citas domas un risinaajumi nenaak praataa.
    Ok, dazreiz paliidz kaaju izsteipshana gaisaa un pazinojums sev, ka man ir skaistas kaajas. Klap, klap uz pleca un vismaz viena lieta par ko lepoties par sevi.

    • autorsanonims

      Tas palīdz gadījumā, ja ir samazinājies pašvērtējums, bet, ja ir depresija, nepalīdz gandrīz nekas. Tieši nesen lasīju, ka mentālās saslimšanas mūsdienās liek cilvēkiem novērsties, nevis palīdzēt, jo tās netiek uzskatītas par slimībām, bet par vājumu.

  3. Ir 2 atskiriigas lietas: ”sabiedriibas uzskati” un ”aarstu-profesionaalu zinaashanas”. Stigmatizaacija un folklora shajaa jomaa iet uz urraaaa… No otras puses aarsts visu to var noveerteet ar kristaal-tiiru profesionalitaati. Un tas ir wooooow… Studiju kurs Gariigajaa veseliibaa bija geniaals.
    Depresijai kaa diagnozei ir risinaajumi. Arii citaam saslimshanaam.

    • autorsanonims

      Jā, protams, bet ārsts reti ir pirmais, pie kura meklē palīdzību, drīzāk pēdējais no variantiem. Bet līdzcilvēki, kuri var ļoti palīdzēt, ietur no tā visa distanci.

  4. 1) Arii tad, ja ir sapratne par to, ka kaut kas nav kaartiibaa, tad vismaz manaa gadiijumaa truukst izpratne kaa riikoties taalaak, kaads ir labaakais risinaajums.
    2) Kaa jau Tu mineeji, komunikaacija ir gruuta. Jo viens saka vienu un otrs saprot citu. Un tad veel pa vidu izpratne un sapratne.
    Distanci kopumaa vai distanci konkreetaas teemaas?

    • autorsanonims

      Nezinu, varbūt tā ir tikai mana sajūta, bet distanci it visā. Dažreiz šķiet, ka cilvēki cits no cita ir ļoti tāli, lai arī spēj jauki sarunāties par dažādām tēmām un ir savā starpā pazīstami gadiem. Un tad pēkšņi satiec kādu svešu pilnīgi nejaušā situācijā un ar viņu jūties vismaz uz mirkli tuvāks nekā ar visiem, ar kuriem vajadzētu justies tuvam. Tāpēc es nezinu – vai tā ir distance kopumā vai atsevišķās tēmās. Tā vienkārši ir kaut kāda ikdienišķa, steidzīga, neieinteresēta distance. Bet tas droši vien tā ir tikai man, viena no dīvainību kaudzes 🙂

      • No savas pieredzes – gada prombuutne bija audits liidz siikaakajai detaljai par distances un distanceeshanaas teemu attieciibaas. Fiziska distance tikai izgaismoja un izkristalizeeja to visu. Zinu ko no kura var sagaidiit un lieki necereet.
        Tajaa pashaa laikaa bija, ir un buus taas mirklja tikshanaas ar cilveekiem, kuri ienaak dziivee un pazuud, bet aizskar… un kuru vaaardus es iespeejams pat nezinu…

      • autorsanonims

        Man gan nav izdevies saprast, uz ko kurš ir gatavs, jo ikreiz izrādās sliktāk, nekā es domāju.
        Bet tas taču ir tik dīvaini, vai ne? Anonīmā labvēlība… Cilvēki ir sarežģīti.

  5. Man ir vesela unversuma teorija par to ko no kura var sagaidiit. Un kas noteikti nedarbosies. Dazreiz veesture un naakotne ir tik buutiskas, ka pazuud tagadne. Vai arii ir cilveeki, kuri pashi nemainaas un liidz ar to pienjem, ka arii visi paareejie ir nemainiigas konstantes.
    Ir arii taa, ka dazreiz esmu es, neviens mani liidz galam nesaprot, neviens man nevar paliidzeet un arii es nevaru liidz galam pateikt, kas ir ar mani. Rakstiishana un raudaashana paliidz… kaut kaadaa meeraa.

  6. Nee. Tad ir jaaizraudas. Jaapazinjo, ka dziive ir suu***, jaaizstiepj kaajas gaisaa un jaapasaka sev, ka taas ir skaistas 😀
    Zeel. ka komentaaram nevar pielikt atteelu. Nosuutiishu to privaati.

  7. Manas ir 😉
    Tad jaatrod kaut kas cits labs par ko lepoties

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: