neiziet no prāta

saņēmu no viena cilvēka sveicienu dzimšanās dienā, kas lika man mainīt viedokli par šo cilvēku vai vismaz radīja sajūtu, ka ne viss ir tā, kā man bija licies, bet varbūt… es nezinu, jebkurā gadījumā tieši šādu sveicienu es negaidīju, un tas man lika kaut kādā veidā sajusties mazliet, mazliet neērti, taču tas bija tiešām jauks

vēl saņēmu sveicienu, kuru patiesībā gaidīju, bet pieļāvu, ka tas varētu būt iemesls tālākai sarunai, kas tomēr nesekoja; bet tā bija problēma jau no sākuma – aktivitātes un iniciatīvas trūkums – man vajag lai apkārt sprāgst burbulīši no sajūsmas, ko kāds ir radījis manī, nevis ko es esmu kādā radījusi; protams, ir labi, ja kādam paveras apvāršņi, bet es gribu, lai arī man tie pavērtos

daudzējādā ziņā nespēja vai negatavība runāt atklāti ar dažiem cilvēkiem rada vēlmi noslēgties – pietrūkst tās otrās pasaules, otras dzīves, ļoti, ļoti pietrūkst, un varbūt tas ir galvenais iemesls, kāpēc dzīve vienatnē liek justies labi un pilnībā brīvi

savdabīga sajūta, sākoties tiem 30

 

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: