strauti, kas lietu dzer

kad Sīmanis dziedāja “Ezeru”, acīs sariesās asaras, viņš atkal to izdarīja – tajās dziesmās ir iespējams satikt kaut ko augstāku par iedomājamo un reāli aptveramo

trīs dienu svinēšana bija tiešām episka un grandioza, un labāk nemaz nevarēja būt -ar tik skaistu nobeigumu

nonācu pie secinājuma, ka citu cilvēku uztvere vai iespaids par citiem cilvēkiem ir atkarīgs no personīgā pašapziņas līmeņa (dīvaini, bet sākšu ticēt sākotnēji šķietamajiem tumblra niekiem attiecībā uz “apvārdotu” lietu reblogošanu – piektdien reblogoju pašapziņas paaugstināšanas ķēdīti, un pašapziņa tiešām uzauga liela – iepriekš iespaidīgi cilvēki uzreiz parādījās mazi un nekas īpašs, pat tik ļoti nekas īpašs, ka neatpazinu)

vēl es domāju par skaistumu – tam tiešām nav nekāda standarta: pēc vispārēji atzītiem priekšstatiem skaistākais cilvēks var nešķist skaists, ja viņa skaistums ir tikai seja, ne degsme un kaut kas iekšējs, ko nevar tiešos vārdos raksturot


feisbukā izpildīju testu par to, kāda filma mani raksturo, atbilde bija laba:

Твой фильм – это, несомненно, “Бойцовский клуб” Девида Финчера. Отчасти потому, что твоя личность очень сложная и противоречивая, и тебя часто бросает из крайности в крайность. Но самое главное, что в глубине души ты бунтарь и просто обожаешь нарушать правила и ломать стереотипы. И это, в общем, очень ценная и полезная склонность. Не сдерживайся.

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: