sardīnes. piezīme

es nezinu, kāpēc man patīk sardīnes (tieši patīk, jo neesmu ēdusi, bet ar intenci pagaršot), bet man tās patīk pēc idejas – kad filmās tā grilē ar tomātiem var recepšu grāmatās iesaka darīt to pašu, es vienmēr noriju siekalas un nolemju, ka kādreiz es tās pagaršošu; taču nav galvots, ka tās man garšos, tāpēc es apstājos pie patikas

varbūt tieši tādu pašu dīvainu, nesaprotamu un nepamatotu iemeslu dēļ man iepatīkas cilvēki, kuri, ir skaidrs, mani sāpinās, bet muļķīgais prāts apstājas pie patikas un nespēj citādi

un katru reizi es domāju – kāpēc man to vajag? un katru reizi uzkāpju uz viena un tā paša grābekļa, un tas viss ir atmiņas dēļ – tai nevar uzticēties, nevar, nevar, nevar, tā vienmēr pēc laika aizmirst reālās sajūtas, atceras tikai safantazēto, neīsto, nevar uzticēties, atmiņa nav patiesa, sajūtas ir mirklīgas, nekas nelīdzinās pretīgai sūda sajūtai, kas seko pēc tam, kad nekas nesanāk

neesi muļķe, tev to nevajag (bet kā citādi izdzīvot?)

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: