gribēt

gāju mājās un aizdomājos, par to, vai un kas es vispār esmu; man, protams, uzreiz bija skaidrs, ka nekas es neesmu, ka viss, kas ir manī, ir veidojies citu ietekmē – citi piespiež ieņemt pozīciju, izvēlēties, kā uzvesties, ko domāt, kā reaģēt; tas viss ir kaut kur citur, ne manī, jo man, piemēram, nemaz negribētos un neinteresētu noskaidrot, cik un kādas ir iespējamas situācijas, par kurām man bieži jo bieži liek domāt citi

bet tad es atnācu mājās, sataisīju salātus, piezvanīju apsveikt omīti dzimšanas dienā, paēdu un sapratu, ka es esmu tas, ko es gribu (ieraudzīju attēlu ar dzeltenu narcišu pļavu un uzreiz zināju, ka es gribu būt tajā pļavā) – proti, tieši mana vēlme nosaka virzienus, kuros eju es pati, bez citu ierosmes, bez citu izvēlēm, bez piespiešanas

tāpēc man vienmēr šķitis, ka tieši personiska vēlme nosaka visu – ja tu kaut ko gribēsi, tas notiks, tu līdz tam nonāksi; ja negribēsi, nekas nesanāks, lai arī citi apkārt centīsies


tikko sodījos par trako mājaslapu, ar ko man jāstrādā, bet šodien apzinājos, ka, paldies dievam, ka man ar to jāstrādā tieši šobrīd – ir tik labi domāt par to, kā sakārtot blokus, kastītes un tekstiņus, nevis par to pretīgo tukšumu sevī

kad man beigs riebties tukšums, viss atkal būs labi

 

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: