dīvainā nakts

naktī zvanīja K., es pusmiegā neko nesapratu, domāju – viņa arī ne (protams, versijas, kāpēc viņa zvanīja man ir, un tās nav nekādas labās), bet pat tad, pusmiegā, es zināju, ka neko tādu vairs negribu

sapņoju visādus dīvainus sapņus (arī E., bet tad dīvainu tirdziņu, kurā gribēju nopirkt plānas mežģīņu adītas zeķes, bet nopirku kaut kādu atslēgu piekariņu, un vēl arī aizaugušu ceļu ar daudz beigtiem suņiem), nedzirdēju, kā atnāca m., bet no rīta stāstīja par to, kā viņa izkāpa no busa, redzēja pār ielu pārskrienam bērnu (vienos naktī), tad tas bērns lidoja pa ielu, viņa ieskrēja aiz vārtiem un ātri, ātri soļoja uz māju, bet, kad paskatījās atpakaļ, otrpus vārtiem caur režģiem uz viņu skatījies tas bērns (nezinu, kā tagad naktī iet mājās!)

no rīta veldzējāmies no visām šausmām ar ceptām brī un apelsīnu ievārījuma maizītēm – palīdzēja!

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: