piektdiena, trīspadsmitais

no rīta pūtu matus, un fēns vienkārši apstājās, nedaudz nosmakoja vien

par spīti prognozēm, ka jābūt labai dienai, diena ir skumīga; es atkal aizdomājos par tālu varbūt, bet ir tāda sajūta, ka… ka nevajadzētu, jā, vienkārši nevajadzētu, jo viss tāpat agrāk vai vēlāk beidzas vienādi, tas ir, slikti, un varbūt ir labi, ka rīt un parīt Tallina, lai arī dikti negribas, un ka tā izdosies noklusēt un norīt visus “cik žēl” utt.

turklāt rīsi piedega

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: