vectēvs

sapnī redzēju vectēvu, viņš it kā atradās pansionātā un nevarēja paiet, kā arī bija slims, taču es gāju tur visu laiku garām un katrreiz iegāju ar viņu apsveicināties; vienā no tādām reizēm es pajautāju, kā viņam klājas, un viņš, lai arī ar grūtībām, atbildēja, ka viņam klājoties ļoti labi (es tiešām ceru, ka viņam tur, lai kur viņš būtu, klājas ļoti, ļoti labi)

neparasti ir tas, ka viņš beidzot sapnī runāja, jo viņš nekad sapņos nerunā, ne ar mani, ne ar citiem, vienmēr tikai klusē un smaida, bet šoreiz runāja

varbūt tā ir tā zīme, kas tika solīta 1. jūnijā, bet vienmēr paliek jautājums, vai zīmes maz ir iespējams saprast un izskaidrot, ja tās nav pārāk klajas, tiešas un iecerētas

vēl ir jautājums, vai cilvēki, kas lasa blogu, bet nav ieinteresēti komunicēt ar pašu cilvēku, ir vairāk pieķērušies cilvēka idejai, nevis cilvēkam kā tādam; bet nav jau iespējama cilvēka ideja bez paša cilvēka; jebkurā gadījumā tas ir dīvaini, jo nekādas mākslas te nav un viss ir gana privāti, par nesaprotami


sākas jauns mēnesis, un atkal jāmeklē jauni pamati; interesanti, ka tomēr pienāk laiks, kad izkristalizējas tas, ko patiešām gribas dzīvē, un vienlaikus nāk apziņa, cik ļoti to ir grūti iegūt, turklāt nav arī skaidrs, kā; varbūt šajā brīdī es daudz labāk saprotu E.

labi, jāstrādā, lai arī vairāk gribas raudāt

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: