Blūma diena

ikgadējā Blūma diena – viena no tām dīvainajām dienām, kad vai nu domāt par “Ulisu”, vai klaiņot un domāt par “Ulisu”; es jau astoņos sēdēju vilcienā, lai brauktu līdz Imantai un tad uz mežu; tā kā man agri rīti uzdzen īgnumu, izmantoju iespēju, lai padomātu par savu vietu un to, ko es vispār domāju; tātad gluži “Ulisa” stilā – padomāju par domāšanu; un izdomāju, ka neiespringstot pavadīšu kādu laiku savā darbā un izbaudīšu to, kamēr man būs interesanti, un tad redzēs – atgriežos pie sajūtas un domas par braukšanu prom, jo mani te nekas netur un es nejūtu, ka turēs; taču pagaidām darbā tiešām ir interesanti; šodien, piemēram, bija mežs ar putniem, bezīšiem, ligzdiņām un gailenēm, bridienu pa dubļiem, slapjām kājām un vēlāk ar pusdienām kafejnīcā, kas atgādināja padomju laikus, bet ar dikti jauku pārdevēju un strādnieku brigādi pusdienotāju rindās, kā arī neiztrūkstošo jautājumu “tiešām bez gaļas?” un kases aparātu, kas nedeva čeku; varbūt par daudz pozitīva Blūma dienai, bet viņš saprastu – kaut kur tur iekšā sajūtas ir vairāk nekā blūmiskas – es mēğinu pieradināt sevi pie apziņas, ka man pietiek ar neko

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: