virzība

ļoti interesanti, kā rodas noteiktas domas, kā tās patiešām rodas, lēnām, mērķtiecīgi, apzināti, jo tām ir  jārodas un jāaizved tevi līdz kaut kam; un tad ir interesanti atskatīties uz ceļu, kas ir aizvedis līdz šādām domām, kas lēnām pārtop par secinājumiem un lēmumiem – bez noilguma, vienkārši kā tādiem, kam ir jābūt, jāpaliek domās uz visiem laikiem, nekad vairs neizgaistot, ik pa laikam parādoties, ik pa laikam atgādinot par vienīgajiem izeju vēstošajiem lēmumiem, par vienīgo, kas apliecina, ka tev ir taisnība, domājot, ka nekam nav jēgas; un kur ir pierādījumi tam, ka pieturēties pie pozitīvā ir jēgpilni? kas var apliecināt, ka tas ir pareizas ceļš, pareizas virziens? varbūt tas nav domāts visiem, varbūt nejaušas izlases rezultātā daļai cilvēku tikusi piešķirta dzīves apliecināšanas jēga, bet daļai – pierādījums tam, ka dzīvei jēgas nav un viss ir īslaicīgs, zūdošs, nepastāvīgs un sāpīgs? un nav zināms, kurā daļā esi tu, līdz tu saproti, jo viss dzīves ceļš ved tikai uz to, lai atmostos domas, kas tev pasaka priekšā

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: