valoda

uzraksta man meitēns:

kādi vēji tevi atpūtuši?

es atbildu:

droši vien siroko vēji

un viņa vairs neraksta

(varbūt ar savu gaužām neadekvāto valodas izjūtu es aizbiedēju mūža mīlu?)

 

bet zandere raksta par to, ko es domāju vakar – kādu potenci iemieso sarunas ar cilvēkiem, ar kuriem nav nekādas potences; zandere raksta: “es jūtu priecīgu satraukumu un uzskatu, ka mums, iespējams, būtu kāds iemesls satikties nākamgad” /Kuģa žurnāls, 2000. gada 9. decembris “Gads izpārdots”/

piektdienas sajūta ceturtdienā – darbs birojā rīt jānomaina pret darbu dabā, un tā trīs dienas; sapakoju līdzi ēdienu kā uz koncentrācijas nometni, nu, nav man ne jausmas, cik daudz lietu vajag ņemt līdzi, neko es par mēru nezinu – nevienā jomā

ja sāktu domāt kā citi – normāli -, būtu laimīgāka?

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: