kā vienmēr

cilvēki ir tik dīvaini – viņi baidās teikt patiesību, it kā tā būtu kaut kas slikts, taču klusi nozust – tas gan ir tik droši un normāli; ir cilvēki, kuri var darīt, ko viņi grib, jo iespaids tāpat nav nekāds īpašais, bet ir cilvēki, kas vārdos apliecina sevi augstākus par viduvējībām, bet darbībās viņi ir tieši tādi paši; tas liecina, ka vairums tikai domā, ka viņi ir kas īpašs un ka viņiem ir augsta vērtību sistēma, kurā patiesībai vai citām labām lietām ir ierādīta liela nozīme

šādi brīži man uzlabo omu un vienlaikus padara skumju – ir labi kārtējo reizi pārliecināties, ka es nekļūdos, bet žēl, ka tā

proporcionāli sliktajai pašsajūtai iztērēju attiecīgu naudas daudzumu – nopirku sev labsajūtu, un to ir iespējams izdarīt, lai iet ellē ikviens, kurš apgalvo pretējo, īpaši kad es ar 70 % atlaidi dabūju sen noskatītās oksfordenes (lai arī Kolins Fērts teica, ka ar apšuvumiem nav īstas, man tādas labāk patīk), turklāt baltas, un Hārperi Lī

bet es šodien arī nebiju laba, dažreiz man apnīk būt labai, dažreiz gribas kā visiem citiem

 

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: