mirklis brīva laika

pēdējās nedēļas bija trakas – bija ļoti daudz darba; vēl rītdien jāpabeidz šī posma pēdējais, tad varēs nedaudz atpūsties; darbs bija tik intensīvs un nogurdinošs, ka nebija laika, ne arī īsti vēlmes te rakstīt, un arī tāpēc, ka te ir tik daudz pagātnes… man sagribējās par to visu nedomāt, par šo trako, trako. bezjēdzīgi trako gadu līdz šim, par visām tām beziemesla un bezatbildes cerībām, par kurām domājot pat tagad paliek smagi, bet gribas viegli, gribas beidzot viegli, gribas, lai tas viss tiešām arī paliek kā muļķīgas, virtuālas lapas, kas aizrakstītas muļķīgām domām

un nākotne nāk, kā tika solīts, nāk

un persiki, tiešām persiki

bet mani nebeidz pārsteigt tas, ka tu vari domāt kaut ko, bet tas viss atnāk pilnīgi neiedomājami, pilnīgi citādi, bet tieši tā, kā jābūt

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: