11.11.

“Melānijas hronika” bija laba – savdabīga, bet neslikta; tādu tēmu citādi izstāstīt ir praktiski neiespējami (līdzīgi kā “Valsis ar Baširu”), un attiecīgais kino stāsts tiešām atstāj vietu pārdomām, liek padomāt, aizdomāties, kaut kas aizķeras… un varbūt ne tas labākais, bet spēcīgākais; atsevišķas pārdomas raisa galvenās lomas atveidotāja, dažbrīd stāsts pazaudē skaidrības robežas, bet kopumā jāsaka – labāk redzēt nekā neredzēt

un vēl ir atbrīvojoši un lieliski parunāties ar cilvēku, kuram nekas nav jāskaidro, iedzert sidru, atslēgties no ierastā, pakalt plānus Jaungadam, pasmieties, sajusties kā īstam cilvēkam, nevis tādam, kurš nekad nav pietiekami labs un piemērots, saprast, ka neveiksmes nenosaka dzīvi, ka galvenais ir attieksme pret visu, un attieksmi var izveidot, radīt, ka nekas nav pastāvīgs, ka viss ir ļoti labi (bet palīdz ar dzēšana – izdzēst visu, kas neļauj domām plūst uz priekšu)

ja viss man ir sakārtots pa plauktiņiem, tad ir izrādījies, ka dažos plauktiņos bija bardaks, un atlika tos tikai izmēzt – ja plaukts ir tukšs, tas nenozīmē neko sliktu, tas nozīmē, ka tajā būs iespējams kaut ko ievietot; bet, ja aizkrauts, tad brīvas vietas nav

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: