velti gaidītie brīnumi

var ilgi, ilgi būt pozitīvs un priecīgi, labvēlīgi noskaņots un tad vienā brīdī vairs nebūt; beidzas viss, pie kā pieķerties, ir tikai nebeidzams aizkaitinājums pret daudz ko; bet paliek kaut kādas gaidas pēc brīnumiem, kuri nekad nenotiks, un tas nogurdina- ne tas, ka brīnumi nenotiek, bet ka tās gaidas saglabājas; piemēram, gaidīju, kad man iedos spēli, pie kuras strādāju, bet neiedeva, gaidīju, ka iedos žurnālu, pie kura strādāju, bet neiedeva, gaidīju kaut ko labu, bet nenotika; ir tikai “izdari to, izdari šo” un kaut kāda tizla, uzspēlēta virspusējība, kas reāli krīt uz nerviem; un es tik skrienu, par spīti tam, ka naktī nevaru pagulēt, jo kāja sāp, par spīti tam, ka nepaspēju paēst; bet man patīk spēlēt pokemonus

lasīju kolēğes blogu par esību ārzemēs, sajutu tajā kaut kādu vientulību, bet varbūt tā bija manējā

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: