Samanta

ja nu es nomirstu, man pirms tam vēl noteikti jāpaspēj uzrakstīt par zīnu “Samanta”, ko vakar dabūju un uzreiz arī izlasīju – ar lielu un interesi un aizrautību; laikam kopš laika, kad pārstāju lasīt sieviešu žurnālus (tas bija apm. 20-22 gadu vecumā), jo man tie apnika informācijas vienveidības un trulības dēļ, gaidīju ko līdzīgu “Samantai” – kur neviens neliek domāt, ka attiecībās svarīgākais ir sarkana mežģīņu veļa, ka svarīgākais ir apprecēties utt., turklāt, protams, ar laiku radās citas intereses un cita interešu specifika, piemēram, neviens sieviešu žurnāls taču nestāsta, kā labāk veidot savstarpējās attiecības lesbietēm vai tml., līdz ar to mūžīgais uzsvars uz to, kā noturēt vīrieti pilnībā vairs nebija saistošs (lai gan man tiešām nešķiet, ka noturēt vīrieti var ar mežģīņu veļu); lai arī “Samanta” ir tāds unikāls numurs, lasot sapratu, ka gribētu ko tādu lasīt biežāk – jo ir interesanti lasīt analītiskus, domāt liekošus rakstus par lietām, ar ko dzīvē saskaras sievietes, piemēram, par to pašu kāju skūšanu – es nebeidzu besīties ikreiz, kad pēc epilēšanas tās spalvas izdomā ataugt un visas kājas kasās tā, ka gribas uzliet tām virsū kādu skābi; kaitinoša nodarbe jebkurā gadījumā, un, redz, nav tā, ka visas sievietes to vien dara kā izbauda šo procesu, ir arī, kam nepatīk, par intīmo zonu skūšanu nemaz nerunājot; man gan ļoti patīk visa tā spalvu neesamība, bet process nav patīkams un izskatās skaisti tikai tik ilgi, kamēr spalvas nesāk ataugt (ui, un ja vēl ir jutīga āda…), taču skūt noteiktas vietas ik pēc 3-4 dienām tiešām nav prāta darbs; lūk, un par to ir runa – par to, ko mēs dažkārt darām, jo kāds kaut kad kaut kur ir pateicis, ka jādara, un neviens neiebilst, nesaka, ka varbūt labāk ne, jo tomēr… nu ir ne pārāk forši; žurnāls vispār lika aizdomāties un atcerēties daudz lietu, par kurām būtu vērts kaut ko vairāk uzrakstīt kādreiz, kad būs labāki laiki (mēnešreižu ķēpa, svara ietekme uz domāšanu utt.); žurnāls atstāja mazuma piegaršu un vēlmi lasīt un lasīt, un runa jau nemaz nav par feminismu, vienkārši par tādām kā tabu tēmām, par kurām vairāk domājot, runājot un tās apspriežot zustu tabu sajūta un pašām būtu vieglāk; jo vairumu stereotipu un dažādu briesmu lietu attiecībā uz sevi visbiežāk uztur tieši pašas sievietes – īpaši attiecībā uz izskatu, ķermeni, pozu un uzvedību cilvēkos; un, ja kāds kaut nedaudz liek par to aizdomāties, tas jau ir labi

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: