visi tie ceļi

Laiks aizskalo cilvēkus citu no cita, vai atstatums, reizēm pat nez cik tuvus; ar e-pastiem var tikai atjaunot informāciju, uz Ziemassvētku kartītes nav vietas pat jaunajai adresei.

Lieki prātot ir bezjēdzīgi, un vislabākais ir ļauties pirmajai spēcīgajai sajūtai.

Izvēlēdamies kādu virzienu, cilvēks jau ir tur. Vienmēr nāk jaunas krustceles, un visas alternatīvas sazarojas tik daudz reižu, ka beigu beigās jebkura izvēle vai neizvēlēšanās ir saistīta ar visām citām. Kā tad vairs var zināt, vai, izvēloties citādi, tu maz būtu nonācis kaut kur citur vai varbūt tieši turpat?

Izdzēris savu viskijtēju, raudzījos uz dzīvojamās istabas pazīstamajiem nieciņiem, un šķita, ka bijušais turpinās, taču tagad ir arī kas cits. Laiks uzkrājas slāni pa slānim. Atcerēdamies cilvēks atceras žūksni papīra lapu, caurumi tajās vienmēr izdeg atšķirīgi, un uz brīdi atsedzas atkal citi gabaliņi.

Vai cilvēkā noteicošākas ir alkas pēc brīvības vai alkas valdīt pār citiem?

Ja cilvēks tiek nēsāts līdzi atmiņā, tad viņš nav aizmirsts, pat aizdomājos: vai cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr kāds viņu vēl atceras.

Ja cilvēks negrib stāstīt visu, gan jau tam ir par nesvarīgu svarīgāks iemesls.

Kad Dievs radīja laiku, viņš to radīja pietiekamā daudzumā (..).

(..) Aila teica, ka piepeši jūtas ļoti laimīga. Reizēm kādu mirkli tā šķiet, kad tiek prom no visa liekā un bijušā, nekas cits nav atlicis (..).

(..) nevar nepabrīnīties, vai tad uz zemes nav nekādu vienojošu pavedienu. Laikam jau nav, pulksteņi neapstājas, putni neatlido klaudzināt pie loga.

Nekas patīkams tāda izlocīšanās nav, sliekas dzīve (..).

Kad būvē otru no gabaliņiem, nekad nevari būt drošs, ka klucīšu kaudzē netrūkst kā svarīga.

Pasaule ir diezgan maza. Starpā nav daudz vairāk kā vienīgi izlemšana un došanās.

Petrs uzskata, ka cilvēks sēro tikai tāpēc, ka zina, ka vairs nekad, vairāk pats sevis dēļ. Apkārtējie ir tevī pašā, un, kad pienāk nāves un šķiršanās, un aiziešanas, tad vienmēr atšķeļas daļiņas no paša.

Viss sakrājas no maziem varēšanas gabaliņiem, galu galā no katra soļa, ko piespiežamies spert, citu pēc cita (..).

Kas tas ir, ka cilvēks nespēj lūgt palīdzību? Un, kad kāds palīdz, tad sajūta ir vienlaikus nožēlojama un laba.

Tastavinsas plūdums uz leju, tās tilts, Kastelžalū mazā kafejnīca Francijā, dažās šādās pasaules vietās gribētos atgriezties, pat ja skaidri zināms, ka nekad, ne divatā, ne vienatnē, to vairs nebūs. Un, pat ja tur atkal reiz nokļūtu, tad, lai kā skatītos apkārt un meklētu to pašu, ko toreiz, tas vairs neatrastos.

Iešanas ideja ir tāda, ka cilvēks kļūst pazemīgs un pārvēršas par gājēju, neiztēlojas, ka pats kaut ko izlemj. Neizlemj neko citu, izņemot to, ka turpina, viss, kas paveras priekšā, ir jauns.

Tas bija bijis mēnesis aprīlī un maijā. Ja kādreiz vēlāk mēneši tiktu dalīti no jauna, šo es varētu vēlēties atgūt, taču aizvien sākas jauns, un iepriekšējais pastāv vien tik ilgi, cik no tā atceras kaut ko pašu svarīgāko.

Kad atrod ko ideālāku, savējo labāk paturēt sev un paslēpt no citiem, lai tas neiznīkst pavisam.

Domāt par alternatīvajām nākotnēm ir vērts tikpat maz, cik par alternatīvajām pagātnēm (..).

(..) biju iemācījies samierināties, ka skumjas nav iespējams izbēdāt. Infekcija vienkārši jānospiež zemāk, tādējādi cilvēks vispirms iegūst sīkstumu izturēt un pēc tam nocietinās līdz imunitātei.

Atbrīvoties no bijušā nav iespējams, taču to var pabīdīt pie malas un neļaut mest ēnu, ja jaunajam pašam ir un pietiek gaismas un labā.

Nav tādas nedrošības, kas cilvēku padarītu mierīgu. Nepadara, nemierina, tikai iekšēji saārda.

(..) savu attēlu cilvēks saliek, stāvot pretī citu spogulim.

Pasaules summa ir ilgošanās.

/Olli Jalonens “14 mezgli līdz Griničai”/

 

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: