sentiments

telefona zvans no pagātnes – par lietām, ko es jau biju nolikusi pagātnē; bet tas ir tik interesanti – ka ir cilvēki, kuriem es esmu kaut kas, kas man jau sen ir pagātne; un tas liecina vien to, ka ne viss, kas ir pagātne, ir slikts un aizmirstams; varbūt esmu arī kaut ko labu un vērtīgu darījusi, tikai ceļš, kas aizvedis nostāk, pieļāvis arī aizmiršanu

tieši šorīt, ejot uz darbu, domāju par to, ka es taču it nemaz neesmu tas, kas es biju, ka man vairs nav to zināšanu, ka es nesekoju nekam līdzi utt., bet te, viens zvans un secinājums – zināšanas ir, nekas nav pazudis, iekonservējies kā fosilijas kaut kur smadzenēs, un arī šodien es esmu kaut kas, kas biju senāk, par spīti tam, ka attālinos

dīvaini, cik daudz sevis daļu var sevī apvienot viens cilvēks

Advertisements

About autorsanonims

A[utors] A[nonīms] - par sevi un šķībo dzīvi, kuru negribot nākas dzīvot

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: