ehh

gribētos uz Stokholmu ar kuģi, bet nav, ar ko kopā braukt; apnikums, panīkums un liels zb

Advertisements

come on!

cilvēks, kuram piecu mēnešu laikā beidzot ir brīvs vakars, šausminās, ka man šis vakars varētu būt aizņemts darbos

kāpēc cilvēki domā, ka viņu viedoklim ir nozīme, bet nespēj vispār loģiski padomāt?

man šķiet traki gribēt strādāt visu laiku, bet pilnīgi normāli, ja pēc gana ilgas slinkošanas ir vēlme kaut nedaudz kaut ko padarīt, nevis sēdēt un gaidīt, kad kādam random cilvēkam pēkšņi būs brīvs un viņš izdomās padot ziņu

sviests

kā vienmēr

VID paziņo, ka tie, kas iesniedz gada deklarāciju 1. martā, esot nabagi, jo, lūk, tiecas pat pēc nieka 10 eiro, bet aizmirst, ka, iesniedzot deklarāciju, naudu tiešām izmaksā ātrāk – pēc divām nedēļām-mēneša, un atkal kārtējo reizi, izplatot kaut kādu stulbu informāciju, VID cenšas nomaskēt paši savu darba nespēju vai bailes, ka nespēs pildīt nosacījumus

jā, ziniet, mēs nabagi, kas katru mēnesi no tā knapās minimālās algas atlicinām vēl 120 eiro nodoklim, tiešām gribam kaut ko saņemt arī atpakaļ un pēc iespējas ātrāk, nevis augustā

paldies par uzmanību

fui

sēdēju un darīju savus darbus, un pēkšņi prātā uzpeldēja cilvēks no pagājušās vasaras un neiet prom, un sajūta ir pretīga, jo negribas atcerēties to cilvēku, vispār negribas par viņu domāt; kaut kā nejēdzīgi tas prāts ierīkots – darbojas dažkārt bez kontroles; nu nafig man tagad domāt par to, kas nav patiesība un nekad arī nebija? un tiešām – dažreiz ir sajūta, ka iekšā kaut kādi dēmoni cīnās ar kaut ko, nezinu, ko, vai ka kāds ar varu ielaužas smadzenēs un rušinās tur, un nav ne jausmas, ko darīt, lai tā nebūtu

līdzās domu lasīšanas superspējai otra vajadzīgā būtu atmiņu dzēšanas superspēja – daudz labāk šajā dzīvē būtu, ja konkrēti cilvēki vienkārši izkūpētu gaisā kā dūmi un neatstātu aiz sevis neko, vismazāk to, ko viņi tomēr parasti mēdz atstāt – smagumu

fui, fui, fui

sajūtu kaut kādu pret sevi vērstu negatīvismu, tas apbēdina un nogurdina, bet varbūt pie vainas pilnmēness un nespēja tādēļ normāli gulēt

tetovējums maksā 500 eiro, c’mon, tas taču nav tā vērts! esmu šokā un vīlusies

šajā aukstumā paliek nelāgi sausa āda

aizkaitinājums

uznāca pēkšņi aizkaitinājums pret stulbību; nē, protams, ir jāpieņem, ka cilvēki ir neattīstīti mērkaķi, kas neko nesaprot, bet dažreiz tas apnīk un gribas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku sāktu kustināt smadzenes

taču vai tas vispār ir iespējams pasaulē, kurā fantastiski talantīga un daudz izdarījusi sieviete (lasi: Merila Strīpa) pasaka tieši, kāds preteklis ir kļuvis par prezidentu, lai tas preteklis (lasi: Donalds Daks Tramps) atbildētu viņai ar apvainojumu, ka viņa ir pārvērtēta aktrise, kura spējusi saņemt vien trīs Oskarus

I guess, šī ir fabulācijas galējā (?) fāze, kurā bērnišķība izpaužas tās sliktākajā formā, jo vienīgais, ko pieaugušiem cilvēkiem patiesībā gribas, ir būt gražīgiem, neaudzinātiem bērniem, atlaist bremzes pilnībā; diemžēl pieaugšana nozīmē sevis kontrolēšanu un daudzu lietu apzināšanos – jā, mēs varam darīt, kā mums ienāk prātā, bet mēs to nedarām, jo esam apzinīgi un atbildīgi (es ceru, ka drīz šī apjauta atgriezīsies, ka zudīs muļķības slavināšana)

un vēl šodien nedaudz pazuda cerības; horoskopā gan bija teikts, ka tieši tā arī būs un ka nevajag padoties, jo bišku, bišku vēl un viss būs, bet neticās; un vēl joprojām nesaprotu, kāda no manis jēga šajā pasaulē

hahaha – skaļi un atkal

šis viennozīmīgi nav mans gads

varētu vnk nošauties no tā, cik viss vienāds un kā man tas apriebies

šī nedēļa vispār nav izturama, un cilvēki ir kaut kādi nežēlīgi, neapdomīgi vai vnk domā vienu, bet dara citu, un man tikai jādod no sevis viss labais, pretī saņemot aizvainojumu, ja es neesmu vairs tik laba, ja man apnīk izturēt visu, ko dzīve krauj virsū

tāpēc ejiet visi pie velna un lieciet mani mierā – šis būs vienīgais svētku novēlējums no manis šogad

viss atkal pa vecam

atgriežos vasaras sajūtās – bet tās ir tādas, ka šķiet, esmu tukša muca, kurā nekā nav

tas nav nogurums, tās ir skumjas, bet arī nogurums

zivs burgers hesītī ir visai labs

man ļoti, ļoti, ļoti nepatīk seminārs, kas man jāapmeklē no darba, un es ļoti ceru, ka mana attieksme pret darbu tādēļ nemainīsies, jo man mans darbs ļoti patika līdz šim

dažreiz viss notiek tik dīvaini, ka jādomā – kādam vnk noskauž

haha

šis gads ir visīstākais mērkaķis… es vnk sēžu savā nodabā darbā, sēžu, viss taču ir kārtībā, esmu laimīgāka nekā jebkad, un tad viņa atsūta ziņu: viss, šķiramies.

ok

iespējams, tas ir šoks, bet es nespēju nekādi reaģēt

ne no kā –  tā vienkārši

kārtējo reizi (šogad)

par to, kas varētu notikt nākotnē, bet nebija īsti nemaz noticis

čau, mērkaķi, man vajadzēja kaut ko saprast, bet es nezinu, ko, proti, atbildi es saņēmu, bet jautājuma nebija

un kaut kur šajā pasaulē ceļo dāvana viņai Ziemassvētkos, hahahahahahahahahahahahahahahahahahaha

ej tu nost, ej tu nost, ej tu nost

really?

kārtējais pasta “brīnums”:

dodos uz pastu, lai pajautātu, vai ir iespējams noformēt rēķinu par pasūtījumu; viss norit apbrīnojami gludi, rēķins top, par visu vienojamies, man saka, ka tiklīdz būs maksājuma uzdevums, lai nākot ar to kopā pēc markām; nākamajā dienā saņemu maksājuma uzdevumu, aizeju uz pastu pēc tām nelaimīgajām markām, iedodu maksājuma uzdevumu, pasta darbiniece pazūd aiz slēgtām durvīm, gaidu; pēc ilgāka laika iznāk jau divas darbinieces un man jautā: vai man ir pilnvara, ka es varot izņemt markas? kāda pilnvara, es jautāju; pilnvarai jābūt, lai es varētu izņemt markas, man saka; es atbildu, bet kāpēc jūs vakar neteicāt, ka vajag pilnvaru? abas saskatās, atkal pazūd aiz durvīm; gaidu, gaidu, gaidu; atnāk ar markām, saka: iedosim jums markas, bet atsūtiet mums uz e-pastu pilnvaru; ok, man nav problēmu, šorīt eju uz darbu un saku, lai uztaisa tādu pilnvaru un nosūta; visi, protams, brīnās, ka tādu pilnvaru vajag, bet ok, ja vajag, tad vajag, uztaisa, elektroniski paraksta, nosūta; zvans no pasta:

-labdien, te no pasta par to pilnvaru

-labdien, jā

-ziniet, mēs nevaram jūsu dokumentu atvērt, varbūt varat atsūtīt citā formātā?

(zinu, ka ar elektroniski parakstītiem dokumentiem ir nedaudz sarežģītāk tāpēc saku:)

-atveriet eparaksts.lv, tad varēsit dokumentam piekļūt

-mēs nevaram, mums nav interneta

-jums pasta nodaļā nav interneta?

(kā tad jūs saņēmāt mūsu e-pastu?)

-nav, atsūtiet citā formātā

-okey…