garās brīvdienas

šīs brīvdienas bija patiešām izdevušās, līdz ar to atstāja labu pēcsajūtu un vēlmi vēl pēc brīvdienām, kas negadās bieži, tas ir, nedz brīvdienas, nedz vēlme pēc tām; 4. maijs sanāca visai smieklīgs, jo bija ieplānots iet uz filmu – līdz kinoteātrim aizgāju, rindā iestājos, gaidīju, iegāju zālē, apsēdos, un tante teica, ka nu rādīs filmu ar nosaukumu… izrādījās, tā bija pilnīgi cita filma! nē, nenožēloju, pēcāk bija jauks vakars sunī, un tika nolemts aizbraukt uz Kuldīgu sestdien, ko arī izdarīju, un tur bija skaisti, mierīgi, neparasti – aizraujošās vimbas lēca uz rumbas, trakās zivis, bet to varēja vērot stundām, vienkārši sēdēt un vērot, tad apēst kūku parciņā, bija daudz saules, viss, kas nebija apsegts, iedega; pie katras baznīcas bija pa savam kaķim, un paēst izdevās divās visai labās vietās (Kuldīga ir ļoti lēta ēšanas ziņā, taču pārsteidz, cik daudz vietu, no kā izvēlēties); vēl, lai apliecinātu, cik esmu dzīvē veiksmīga, lai dabūtu to, ko vēlos, kosmoss mani izjokoja, jo, vēloties iepazīsties ar sievieti, sanāca iepazīties ar vīrieti, kurš mani bildināja, un, ak dies, cik labi, ka ir šajā pasaulē cilvēki ar humora izjūtu – tā ir viena reti laba lieta, kas izglābj jebkurā situācijā, un vispār es piekritu, tāpēc, ja dzīve apmetīs kūleni, tad man vismaz būs vīrs!

Advertisements

kad apnīk tie, kas nekad nav mierā

tad viņiem par snobisku, tad par kritisku, tad par kaitinošu, tad par nepiemērotu, tad par nevajadzīgu un vēl, un vēl, un gribas aizbēgt, un gribas domāt, ka var būt arī tā, neviena priekšā nav jādomā, kas un kā, bet var būt arī tā – sev:

satikties ar neko nepaģērošiem cilvēkiem

ēst visdārgāko kūku

staigāt un baudīt pavasari

atgriezties pie indiešu garšām

nedomāt

brīvdienas

šīs bija tik labas brīvdienas, ka pilnīgi skumji, ka tās ir pagājušas, šodien neko negribējās darīt, lai gan nācās, bet domas vislaik atgriezās pie vēlmes paildzināt brīvo laiku, pabaudīt to, nevis tikai strādāt, strādāt, strādāt

šogad nolēmu, ka Jāņus pārcelšu uz nākamo gadu un palutināšu sevi ar jūru, ko arī divas dienas veiksmīgi realizēju; negaidīti pievienojās L, un tā mēs dzērām sidriņus jūras malā un es nodedzināju muguru, jo bija tiešām karsts, pat sauļošanās krēms bija bezspēcīgs; ūdenītis bija lielisks, īpaši pirmajā dienā; pēc nodedzinātās muguras vairs jūriņu negribējās, tāpēc aizbraucām ar m. pie k., kur pavadījām vienu lielisku dienu – viņiem tieši dienu iepriekš no kores bija novēlies zvirbulēns, kuru nu vajadzēja barot un ņemties ar viņu; es ierosināju, lai iznes to ārā, kamēr mēs arī sēžam ārā, un tad pie zvirbulēna atlidoja mamma un tētis un baroja viņu – apsveicams pagrieziens; un vēl k. bija daudz gatavu ķiršu, un viņš mēģināja mani sabarot ar gaļu, un visādi citādi arī bija forši; svētdien tad gan paliku pa Rīgu, gājām ar I staigāties, izdomājām aiziet arī uz izstādi un kino, tā sanāca visu dienu piepildīt ar dažādām aktivitātēm, kurām pa vidu pavisam negaidot uzradās D ar pilnīgi pliku galvu un superskaistu kleitu, gaužām pārsteidzošas izmaiņas, un es tik ļoti priecājos, ka beidzot satikāmies pēc ilgiem laikiem, jo D ir D, tāds kā dvēseles radinieks, savādi tuva saliņa šajā pasaulē (varbūt arī viņai tikai tagad viss sākas, to es vēl nepaspēju pajautāt, kādreiz vajadzētu); attiecībā uz I gan jūtu, ka viņa nav nemaz tik brīva, kā domāju, attiecīgas tēmas ar viņu pārrunāt nevar, īstenībā ne ar vienu jau nevar, tas ir, neviens nav ieinteresēts, bet ok, tas jau ir cits stāsts, kuru pat labāk necilāt

šodien pastkastē sabira ļoti daudz darbu, jūlijs būs aizņemts, un jāpieņem, ka tas ir labi, varbūt augustā tad vispār varēšu neko neņemt darīt, jo būs jau pietiekami