dīvaino cilvēku mēnesis

aprīlis ir nežēlīgākais mēnesis, teica TSEliots, un jāpiekrīt, jo sanācis jau izjust dažu skarbu jociņu, kā arī sastapt virkni dīvainu ļaužu (dāmu, kas laipni piedāvā aizvest, bet, kā izrādās, tikai tādēļ, lai dabūtu naudu; kungu, kurš izmisīgi aicina nepārdomāt, bet tad pārdomā pats; sievieti, kas spēj visu pārvērst bezjēdzīgā stulbumā; poli, kurš filozofē bez apstājas; mākslinieku, ko varētu nodēvēt par īstu, utt.)

vai jums kādreiz ir bijis tā, ka, atliekot vien ko patiešām vēlēties, censties to iegūt, dzīve uzliek tādu kā bloku, sakot “nē” un viss? (ne jau tā, ka vienreiz bišķi pamēģināji, nesanāca, padevies, bet tā, ka centies no visa spēka, patiesi vēlies sasniegt savus mērķus, bet, tiklīdz paspīd kāda gaismiņa, tā bez iemesla, pēkšņi un negaidīti apdziest un nekas nesanāk – pat daudzas reizes pēc kārtas) un tad nevar saprast, vai uzticēties tai dzīvei, uztvert to kā zīmi vai vienkārši padoties

man šķiet, ka manai karmai ir ļoti emocionāls raksturs

Advertisements