bezmiegs

jautājums: vai vitamīni var izraisīt bezmiegu? nezināju, ko sadarīt līdz trijiem naktī, labi, ka ir internets; jebkurā gadījumā vakarā vitamīnus vairs nedzeršu

bet varbūt bezmiegs no darbu pārdaudzuma, lai gan nekāda īpaša noguruma nav, tikai apnikums par autoriem, kas domā, ka ir labi rakstnieki, bet īstenībā nav gan

un ir gan cilvēki – viņi domā, ka viņiem viss pienākas kā kaut kas pašsaprotams, taču atvainoties par savārītiem sūdiem gan nemāk; un es brīnos, kā nav neērti… bet apzināties, ka draugiem ir sliktās īpašības, nenozīmē, ka viņi tūlīt kļūst par nedraugiem; dažas lietas vienkārši jāpieņem, ar dažām lietām jāsamierinās

mirklis

kā es satrūkos šorīt – un tas bija tik dīvaini – ejot garām vienam kāzu kleitu veikalam, man vai nu norēgojās, vai tā arī notika, ka skatlogā pie paša stikla un kleitu malām sēdēja putns un, mani ieraudzījis, satrūkās un kaut kā dīvaini aizspurdza veikalā, tas notika praktiski sekundes simtdaļā, tāpēc es nezinu, vai tā bija patiesība, bet es tiešām satrūkos un nezinu, kāpēc; tajā veikalā visas vasaras beigas un rudeni stāvēja visskaistākā kāzu kleita, kādu biju redzējusi, tāpēc es ik pa laikam paskatos, kas tur tagad stāv, un šodien bija (vai nebija) putns

piektdiena, sestais

nav jau tā, ka tieši katru dienu cilvēki krīt gar zemi, nu labi, dažreiz viņi krīt, bet parasti tad, kad ir sniegs vai slidens, nevis siltā un saulainā maija dienā, kad tavā redzeslokā dažādās vietās nokrīt gar zemi trīs dažādi cilvēki – pirmais novēlās kāds tūrists, kurš brauca ar to dīvaino lielriepu rīku, vesela grupa brauca, bet es gāju printēt bildes, un viens tad, pārbraucot ietvi, novēlās, sacēlās kņada, es steidzos, neskatījos, cerams, viss bija ok; tad es gāju no darba un darba ēkā no cita stāva iznāca un man pa priekšu gāja sieviete, kura novēlās no pēdējā kāpņu pakāpiena, es iesaucos “vai mans dievs” un pajautāju, vai viņa nesasitās, bet viņa piecēlās un tik smaidīja, neko neatbildēja, aizgāja, dīvaina izskatījās, it kā dzērusi vai varbūt kādā farmaceitu sapulcē kādas neīstās zāles iedzēra… un izgāju no darba, stāvēju krustojumā, gaidīju zaļo gaismu, kad no mašīnas izkāpa kāds vīrietis, gāja un nokrita, ātri apvēlās, paķēra no zemes izkritušās mantas un uzlēca kājās

vēl es pirmo reizi pirku markas apmēram 100 eiro vērtībā, apguvu jaunu interneta rīku, dabūju jaunu zīmogu un nosūtīju 90 vēstules pa pastu

 

bet vispār ir tā, kā skumjai govij ar lielām acīm miglā

Peld rozā lotoss

piena okeānā

Un skumjām acīm krastā raugās govs

Līdz migla noberž jēlu biezo sānu

Peld rozā

lotoss piena okeānā

Zem Bodhi koka apmetušies gani

Kūp rupjos māla traukos gaisīgs plovs

Peld

rozā lotoss piena okeānā

Un skumjām acīm iebrien miglā govs

/Ronalds Briedis “Zāles pret nemirstību”/