politizētie dzimumi

dažkārt ārkārtīgi kaitina tas, ka viss šajā pasaulē ir politizēts un ka nevar lietas uztvert tāpat – pašas par sevi; piemēram, sievietes un vīriešus kā būtnes, kas priecājas par to, kas viņi ir pēc dzimuma, par tiem, kas paši ir izvēlējušies savu dzimumu utt. man šķiet, 8. marts varētu kļūt par vienu izcilu dienu, kad priecāties par dzimumu kā tādu – bez politikas, bez ideoloģijas, bez vēsturiskām sāpēm, nemeklējot kašķus un nostājas, nerakājoties pagātnē, nevelkot to visu laiku līdzi

galu galā svētkus ir jāprot radīt, un tikai no pašiem atkarīgs, kādi tie būs, bet mēs paši neko nemākam radīt, ja mums neiebaksta ar ideoloģijas pirkstu un nepasaka: tev būs kaut ko svinēt, jo tā ir pareizi

praktiski visu laiku dzīve paiet, apzinoties savu politizēto dzimumu, varbūt vismaz vienu dienu gadā varētu par to priecāties bez politizēšanas? es tādu dienu gribētu piedzīvot

Advertisements