robežas

ir sasniegtas:

fiziskā – tuvojas angīna, lēni un neizbēgami (kāpēc gan lai netuvotos, ja visu laiku ir sajūta, ka vajag sevi pierādīt: ka esi labs, foršs, derīgs, jauks cilvēks? citādi jau neviens to neredz, un nedrīkst nemaz atslābt; tiklīdz sagribi sev kaut ko, cilvēki iet prom)

emocionālā – satikt cilvēku, pārdzīvot, ka nepatīku, tad tomēr sākt pārdzīvot, baidīties, ka neatkarīgi no visa tāpat agrāk vai vēlāk aizies (vai tad tā nav? tā notiek visu laiku, vai šis gadījums būs izņēmums?)

garīgā – grūti noticēt vārdiem (tiem tāpat nekad nevar uzticēties, jo tie izgaist, tiklīdz ir pateikti, par spīti tam, ka es atceros)

kad reiz būs miers??? esmu nogurusi

Advertisements