bez jebkāda iemesla

priecīgs

saintriģēja taro kārtis

(it kā) pazuda viss, kas traucēja

taureņiem

lūdzu, lūdzu, lūdzu, lūdzu, lūdzu, lūdzu, būtu tik forši, ja visi taurenīši sadotos rociņās

bet no pēdējā laika labā gala: pildītas portobello, vegāniskā šokolāde (cocoa un iChoc), draudziņi, rožu sviests rokām, vegāniskais burgers Bhajan kafē, Zāles koncerts Nabā un brančs Spārnos, Vīne

Skaistulē un Briesmonī nedaudz pievīlos, gaidīju kaut ko… nezinu, varbūt iespaidīgāku, varbūt izteiksmīgāku aktierspēlē, varbūt nedaudz brīvāku no klasiskā sižeta; un politkorektums tik ļoti acīs dūrās

kas tad nu?

sāku laikam kļūt virspusīga – atrodu kādu svešinieci vienkārši par skaistu esam, skatoties viņas bildes instagramā

 

saruna

biju pie visai jauka ārsta, un, lai arī viņš man nevarēja palīdzēt, viņš palīdzēja ar kaut kādu pilnīgi ārpus ikdienai sastopamu sirsnīgu sarunu, kas bija neparasti un reti jauki

lietuspuķes

miers un labsajūta pēc nedēļas nogales, kurā vienlaikus daudz izdarīts un pietiekami labi daudz nekas nedarīts, vien pāris oranža greipfrūtu dzēriena, mirdzošas acu ēnas, jaunas oksfordenes vasarai un gredzens, kas mirdz, grāmatas lasīšana, krāsošana, gleznošana, dzērvīšu locīšana

kā dažreiz kaut kas uzplaukst, to nevar saprast, un dažreiz arī nelaikā plaukst, un tas ir labākais laiks, kad plaukt

un ir tik labi zināt, ko gaidīt

then it appears, wild and unexpected

tumblr_o2ca046g801qmoni4o1_540

sapnī man bija krāsainas uzacis un es biju iemīlējusies

man viss apkārt bija tik vienaldzīgs

un bija labi

jautājums, kā to sajūtu saglabāt,

ir aktuāls