skaļas domas

tik daudz iemeslu, kāpēc labāk ne, bet galvā kaut kas skaļi kliedz: stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene, stulbene

Advertisements

zvaigznes

Merkura retrogrāds beidzies, Saule ūdensvīrā, Mēness ūdensvīrā – visam vajadzētu būt labi, bet zvaigznēm ir savi ceļi ejami, un dažreiz no viņām nāk tikai gaisma, bet viņu pašu nemaz nav; vai arī ir klejojošās zvaigznes, krītošas zvaigznes, sprāgstošas zvaigznes – visādas, tikai ne paliekošas

vienīgās zvaigznes, kas man ir, izdalīšu Oskara filmām

 

otrās iespējas

viens no lielākajiem maldiem ir uzskats, ka tev vienmēr tiks dotas otrās un trešās utt. iespējas, tāpēc var nedomāt par rīcību, nepiedomāt pie pateiktā, rīkoties impulsīvi, neapdomīgi, jo – būs taču iespēja apdomāt, izdomāt, atrisināt, kaut kas vēlāk, viss nokārtosies, viss būs vēlāk; nav nekāda “vēlāk”, nav nekādu otro iespēju; viss, kas notiek, jāuztver kā vienreizējs notikums, kā kaut kas, kas nekad neatkārtosies, ka tev ir tikai viena iespēja būt pašam, teikt to, ko gribas pateikt utt.; un, ja tu palaid garām šo iespēju, piemēram, impulsu vadīts, muļķības vadīts, tad viss – atliek tikai nožēlot, ka neizdarīji visu, kā patiesi gribēji, ar pirmo un vienīgo reizi; tātad nedrīkst atslābt un atslēgt kontroli, ļauties emocijām, kas nav patiesas, bet gan impulsīvas (apvainošanās, kaprīzes, dusmas vai tml.); neko, kas ir līdzās, kas mums ir un pieder, nedrīkst uztvert pašsaprotami – viss ir brīnums, unikāla parādība; tā arī pret visu jāizturas, lai nebūtu nekas nekad jānožēlo un jāaptver, ka nu jau par vēlu