par 3. piegājienu, dz.d. un citiem

uff, 3. piegājiens bija nervus bendējošs, un kā vienmēr runa nav par kaut kādu fizioloģisku neērtību vai sāpēm, bet par attieksmi – fantastiskie kungi nokavēja par vienu stundu, pēc tam galvenais pazuda bez pēdām, ko man paziņoja māsiņa, skatoties pasaulē lielām izbrīnītām acīm, bet man vajadzēja no viņa info, tā nu es nokavēju darbu, bet tas jau sīkums, mans darbs taču absolūti nav svarīgs; interesanti, vai pie tādas attieksmes var pierast

dz.d. pērle kā vienmēr no kolēģu puses: aiznesu uz darbu groziņu ar končām, nolieku uz galda, bet kolēģe saka, lai es nesot tās končas prom, viņa atnesusi kūku (tāpat vien); man patīk cilvēku izgājieni, kad viņi nezina, ka kādam ir dz.d.; bet vislabākā dāvana – kliņģeris! un tomēr dabūju puķi podiņā, ko nolikt birojā uz galda un ko jau sen gribēju, tā ka kopumā dienai pozitīva bilance

protams, saplīsa pīrsingam kājiņa, vajadzēja sameklēt ko identisku vietā, un tas man lika secināt, ka kolonna ir diezgan švaks un attieksmē nepatīkams uzņēmums, kas uzmanību pievērš nevis kvalitātei un labsajūtai, bet tīrai peļņai; tad nu man tagad jāizdomā, kur sadabūt medicīnisko pīrsingu par saprātīgu cenu; nedaudz sastrēguši darbi, bet tas arī nav nekas jauns – jātiek galā, un miers, turklāt darbiem arī ir pozitīva bilance un kāda iecere tādēļ top tuvāk īstenojama; un lēni, lēni sarodu ar sev dotajiem solījumiem, tāpēc, kamēr neviens nekretinē ar stulbībām, ir forši un mierīgi

ā, un supergaršīgu olu salātu recepte: olas, marinēti gurķīši, majonēze, sinepes, pipari

Advertisements

eksorcisms

Dakša koncerti ir kā eksorcisma seansi, ko vēro pūlis, bet beigās izrādās tomēr, ka tieši pūlis ticis atbrīvots

man ir sajūta, it kā pamazām, pamazām ilgotais ir pārvērties par dēmonu, kas drīzāk moka, nevis iedvesmo (nezināju, ka ilgoties = ilgi)

ir vajadzīgs gaiss, citādi katra diena ir lēna smakšana un jūtama tuvošanās nāvei, bet gaisu nevar sniegt nedz jūra, nedz koncerts, nekas, izņemot to, kas gaisu atņem

apsēstība

RCHP

koncerts bija ok, varbūt tikai palika sajūta, ka grupa pietaupījās uz beigām, sākums gan bija spēcīgs, bet nu koncertu atmosfēra paliek arvien netīkamāka – cilvēkiem svarīgāk šķiet piedzerties, smēķēt un sarunāties, nevis baudīt mūziku (vispār jābrīnās, kā barā, kur nav absolūti nekāda gaisa, cilvēki stāv cits citam cieši klāt, var iedomāties, ka vajadzētu uzsmēķēt?)

bet vienlaikus tieši šodien FB atgādināja DM koncertu Viļņā pirms četriem gadiem, kas bija nesalīdzināmi labāks kā no skaņas kvalitātes viedokļa, tā vietas un ērtuma ziņā

iedrošinājums un pārliecība

citreiz sanāk uzsūkt citu nedrošību un nepārliecinātību un pieņemt to par viņu rakstura pamatpazīmēm, jo tas ir kas tāds, kas parādās nepārtraukti, un tāpēc vairāk piesaista cilvēki, kas rīkojas pārliecināti un nešauboties, atstājot iespaidu, ka viņi zina, ko vēlas, un līdz ar to arī tu vari justies drošāk un pārliecinātāk

no otras puses, es nezinu, vai pati varu piedāvāt iedrošinājumu un pārliecību, un varbūt tāpēc esmu otrā soļa, nevis pirmā, cilvēks

un tas droši vien nav nekas labs

bet tad es atceros, cik daudz pirmo soļu esmu spērusi, taču neveiksmīgi, jo citi ir nedroši un nepārliecināti

tātad jāuzticas intuīcijai, un nav, ko nožēlot

miegs

nedēļas nogalē bija darbs izbraukumā, kas nebija tik traki noslogts kā vasarā, bet tomēr secināju, ka gulēt tur, kur ir pilns ar pelēm, ir ļoti grūti; nebūšu es laikam tik liels dabas draugs, lai mani tas neuztrauktu; turklāt pirmajā naktī bija briesmīgs pilnmēness, tāpēc gulēšana bija ļoti dīvaina; labi, ka manam guļammaisam ir lieliskā kapuce, kurā var ietīt galvu tā, ka ārā paliek tikai deguns, daudz drošāka sajūta tad

bet tas viss ir radījis lielu miega badu, ko vēl nespēju piepildīt, un vakar kaķis negribēja dzert zāles, tāpēc saskrāpēja mani no vienas vietas asiņainu (man šķiet, ka viņš, par to ka neļāvās norīt to tableti, jūtas varen lepni)

un vēl – šogad esmu kā no laivas izmesta un nekādi nesaprotu, ko vilkt šajā rudenī

sizāls

kaķis nelaimīgs, ka jādzer zāles, un nevienam no abiem negaršo jaunā barība; šonedēļ nav laika to atrisināt, turklāt nedēļas nogale jāpavada prom, tāpēc vispār nav skaidrs, kas būs

enerģijas izsīkums, jo par daudz ko jādomā vienlaikus, un dažbrīd bez iemesla paliek skumji, tad palīdz tikai sardīnēns

raupjš laiks, nesagremojams, kuņģī smagums