aizkaitinājums

uznāca pēkšņi aizkaitinājums pret stulbību; nē, protams, ir jāpieņem, ka cilvēki ir neattīstīti mērkaķi, kas neko nesaprot, bet dažreiz tas apnīk un gribas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku sāktu kustināt smadzenes

taču vai tas vispār ir iespējams pasaulē, kurā fantastiski talantīga un daudz izdarījusi sieviete (lasi: Merila Strīpa) pasaka tieši, kāds preteklis ir kļuvis par prezidentu, lai tas preteklis (lasi: Donalds Daks Tramps) atbildētu viņai ar apvainojumu, ka viņa ir pārvērtēta aktrise, kura spējusi saņemt vien trīs Oskarus

I guess, šī ir fabulācijas galējā (?) fāze, kurā bērnišķība izpaužas tās sliktākajā formā, jo vienīgais, ko pieaugušiem cilvēkiem patiesībā gribas, ir būt gražīgiem, neaudzinātiem bērniem, atlaist bremzes pilnībā; diemžēl pieaugšana nozīmē sevis kontrolēšanu un daudzu lietu apzināšanos – jā, mēs varam darīt, kā mums ienāk prātā, bet mēs to nedarām, jo esam apzinīgi un atbildīgi (es ceru, ka drīz šī apjauta atgriezīsies, ka zudīs muļķības slavināšana)

un vēl šodien nedaudz pazuda cerības; horoskopā gan bija teikts, ka tieši tā arī būs un ka nevajag padoties, jo bišku, bišku vēl un viss būs, bet neticās; un vēl joprojām nesaprotu, kāda no manis jēga šajā pasaulē

Advertisements